Nāvi nevar noliegt, atkārtojot, ka nāve neeksistē. Nāvi nāksies iepazīt; nāksies ar to saskarties. Tā būs jāpiedzīvo. Tev nāksies ar to iepazīties.
— Ošo

Veids, kā "nomirt pirms nāves" - šis kurss ir pieredzes konfrontācija ar realitāti, ka kādu dienu mēs sagaidīsim savu fizisko nāvi. Retrīta un mīlestības gaisotnē, ar noteiktu vingrinājumu, ierīču, meditāciju un diskusiju palīdzību dalībnieki saņems atbalstu, lai  viņi spētu tikt galā ar visu, kas viņiem ienāks prātā.


Pilns apraksts, priekšrocības un dalībnieku atsauksmes:
https://oshosammasati.org/workshop/experiential-enquiry-death/
Nosacījums: intervija ar Maniša (tiešsaistē)

Jūs varat pievienoties šim semināram kā atsevišķam semināram. Tas ir arī priekšnoteikums dalībai nākamajos trīs kursos.

Meditatīvs atbalsts pēdējam dzīves posmam.

Pašreizējā globālā veselības situācija, kā arī mūsu planētas un cilvēces izzušanas draudi krasi izbīda priekšplānā mūsu vai to cilvēku, kurus mēs mīlam nāves iespējas.

Tas var būt stimuls uzdot sev jautājumu: ko es varu darīt, lai tam sagatavotos?
Mūsu programma ir praktisks un dziļš process, lai apzināti sagatavotos savai nāvei vai atbalstītu citus viņu nāves laikā.

Mēs identificēsim savas personīgās problēmas, saistībā ar nāves iespēju, kas jau ir vērtīgi. Tāpat arī izpētīsim, ko var piedzīvot citi cilvēki. Izmantojot meditāciju, vingrinājumus un apspriešanu, mēs izpētīsim šīs pieredzes resursus.

Šīs metodes ietver arī Ošo ieteikumus, kā atrasties pie mirstošā gultas un virzīt viņu relaksācijas un apziņas stāvoklī.

Tad nāve var būt dziļi pārveidojoša pieredze gan mirstošajam cilvēkam, gan tiem, kas viņu atbalsta.

Vai esat kādreiz atcerējušies sarunu ar kādu, ar kuru izjutāt nožēlu vai apmulsumu? Vai ir kāds cilvēks, kurš vienmēr "uzspiež uz jūsu īstā punkta" vai izsit jūs no līdzsvara? Vai jums kādreiz ir šķitis, ka jūs pat nerunājat vienā valodā?
Būt cilvēkam nozīmē komunicēt, taču mēs ar šo prasmi nepiedzimstam.
Šis četru dienu process var uzlabot mūsu spēju sazināties un satikt citus visdziļākajā līmenī. Tas attiecas arī uz mūsu ikdienas komunikāciju kopumā un īpaši sarežģītās situācijās – kad otrs ir dziļi satraukts, slims un/vai mirst.

Daži no mums izvairās no draugiem, kad tie ir smagi slimi, vienkārši tāpēc, ka jūtamies ļoti neērti. Mēs nezinām, ko teikt vai ko labāk neteikt, un kā vispār uzvesties. Tas, protams, var būt ļoti sāpīgi kādam, kurš ir slims vai mirst. Vai tas ir tas, ko mēs vēlamies? Novērsties no tiem, kurus mīlam tieši tajā brīdī, kad mēs esam viņiem vajadzīgi?
No tā var izvairīties: apgūstot pamatjēdzienus un prasmes, kopaina var būt pavisam citāda – gan mirstošajam, kuru atbalstām, gan mums pašiem. Šajā Savstarpējās saprašanās seminārā mēs izpētīsim delikātu un ārkārtīgi svarīgu nāves procesa daļu.

Ar meditācijas palīdzību mēs iemācīsimies savienoties ar savu iekšējo centru – mierpilnas un mīlošas klātbūtnes telpu – un pēc tam iemācīsimies dalīties šajā stāvoklī ar citiem. Galvenās komunikācijas prasmes, kuras mēs trennēsim, ietver savstarpējās sapratnes izveidošanu, aktīvu klausīšanos, dažādu atbilžu un vajadzīgo jautājumu izmantošanu; piemērotu pieskārienu iemācīšanos, ķermeņa valodas apgūšanu, kā arī būt sajūtā, ka esi "pazaudējies" un izjust otra mainīgās emocijas; palikt pēc iespējas koncentrētākam, tomēr atsaucīgam, vienlaikus apzinoties savu iekšējo procesu.

Uzzināsim arī, kā justies ērti klusumā un ko caur to var nodot.
“Jūs varat runāt ar kādu… un tas joprojām nozīmēs mazāk kā tas, ko jūs darāt brīdī, kad vienkārši sēdiet kāda priekšā, nesakot ne vārda, bet tajā brīdī jūs jūtat šo cilvēku ar savu sirdi, jūtat, ka iepazīstat šo cilvēku uz mūžu ... ”(K. Džoibels K.)

Liela daļa no semināra tiks veltīta lomu spēlēm pāros – pārmaiņus "būsim" slims/mirstošs cilvēks un tas, kas “dodas prom” vai aprūpētājs. Tādējādi mēs pakāpeniski ieviešam savas dažādās jaunās prasmes pieredzes līmenī. Dalīšanās savā starpā lielā grupā palīdzēs izprast un integrēt visu procesu.

Apciemot kādu, kurš ir smagi slims vai atrodas uz nāves gultas, var būt biedējoši. Kā jūs atbildiet uz viņa jautājumiem - "kāpēc es?" vai "vai Jēzus gaidīs mani pie debesu vārtiem?" Vai jūs iedrošiniet tos, kuri šķietami "noraida" faktu, ka viņi mirst?
Labā ziņa ir tā, ka jums nav jābūt "pareizai" atbildei (vai vispār jelkādai atbildei).
Mūsu uzmanības centrā ir palīdzēt jums attīstīt meditatīvu klātbūtni un iemācīties "noturēt telpu"..., lai radītu mīlošu un atbalstošu vidi, kurā otrs jūtas droši un pieņemts tāds, kāds viņš ir; kurā viņi apziņas gaismā var uzdot jebkuru jautājumu un savienoties ar savu iekšējo gudrību.
Šis modulis ir piemērots ikvienam, kurš vēlas apgūt meditatīvu klātbūtni kā pamatu jebkurām attiecībām.

Pēc šī kursa jūs:

• Uzzināsiet kā sazināties ar kādu visdziļākajā līmenī.
• Iemācīsieties būt patiesi blakus saviem tuvajiem, kuri ir smagi slimi vai mirst.
• Iemācīsieties saglabāt koncentrēšanos un atbalstu brīžos, kad jūsu domas, kā arī jūsu tuvā cilvēka domas, emocijas un fiziskais stāvoklis var būt neparedzams un neērts.
• Iemācīsieties pieņemt klusumu un "neziņas" telpu.
• Apgūstiet pamata komunikācijas prasmes jebkuros apstākļos (arī komā).
• Uzzināsiet, kā izmantot hipnozes un pašiedvesmas pamatus, lai palīdzētu atslābināt smagi slimu vai mirstošu.

While the emphasis of this training is on the psycho-spiritual, we also need to be aware of the practicalities – related to ourselves, or as a support person. These include the attitude of friends and family. While some may be grateful and relieved that you have taken on the role of supporter, others may feel your presence is intrusive. The interpersonal dynamics of family members can also be confronting. There be unresolved conflict between them, or they may have quite different views about how the dying member should be cared for.

We need to be aware of the legal implications of being with someone who, in intractable pain, wants your help in ending their life. To know what measures can be put in place in a legally binding document (An Advance Directive or Living Will) that reflect the wishes of the dying person. For example, if they become unconscious they may want all life-supporting systems maintaining them to be switched off; if they stop breathing, they may not want to be resuscitated.

The patient may want to die at home; to have only certain people around them in their last days and hours; to have silence, or particular music played while they are dying; to design their own funeral or death celebration; to be cremated rather than buried. All such wishes need to be recorded and the practical aspects attended to before the event. For example, can they legally die at home if that is their wish? If they are dying in hospital, can they have friends around them playing music, singing, or reading them poetry? Who would they like to attend the death celebration, the cremation? If they choose the latter, where would they like their ashes scattered? Is it legal to scatter ashes anywhere they request?

The care of ourselves as the support person or part of a team. The role can be immensely fulfilling and bring you together with the dying person is an intimate and profoundly loving relationship. It can also be confrontative, for example, if you are deeply emotionally involved with the dying person – a parent, a close friend, a spouse or partner. Or you take on more than you can manage and begin to feel “burnt out.” How to look after ourselves when we want to be available 24/7? Being part of a team can be both a help and have its own challenges.

All the above practical considerations are as significant as all you will learn in the preceding modules. Attending to them may mean the difference between being able to offer the meditative approach you bring with you to the bedside or feeling too overwhelmed with the practicalities that you cannot cope.

Finally, we’ll review the learnings of the whole training – a very important part of the process. We’ll look at the question: “Where to from here?”  -- that is, at what we intend do with the skills, understanding and experiences we have accumulated.

*Please be aware that this workshop is open only to those who have participated in “An Experiential Enquiry into Death.”