Reizēm mēs visi jūtamies slikti.
Savukārt, mums, sievietēm saistībā ar mūsu dabu un fizioloģiju slikti ir vismaz reizi mēnesī, bet dažām no mums pat dažas reizes dienā. Tāds kā hormonālais kokteilis. Ir tik svarīgi atcerēties par savu dabu, brīžos kad apzinies, ka jūties ne visai labi.
Slikti var būt dažādi: kaut kas derdz, sanikno, skumdina, kad viss apkartējais ir pret tevi, vai arī ir izmisīgi vientuļi, kad gribās saķert kāda roku, un lai tā roka tevi sasilda, samīļo, pažēlo un iedod cerību. Citreiz ir tik tāda tukšuma sajūta, ka vari tikai tupēt gultā, pagriežoties ar seju pret sienu, ietīties segā un vērties tukšumā. Citreiz liekas, ka no šī visa nav izejas. Un tomēr eksistē pārbaudītas metodes, ko cilvēki izmanto kā pašpalīdzību.
“Sadzirdi mani un ļauj man dalīties ar savu sāpi”
Tuvie cilvēki ir visstiprākais atbalsts.
Vai tev ir tuvs draugs vai tuva draudzene, ar kuru tu vari satikties un parunāt, neizdzerot necik vīna vai šampanieša, un pēc tikšanas justies silti, viegli un pārpilni dvēselē? – Ja tava atbilde ir “jā” un tev ir tas, kurš spēj būt par atbastu grūtā brīdī, tas, ar kuru var atklāti parunāties, kurš nenosodīs, nesniegs liekus padomus un nesāks minēt piemērus par to, kā izdzīvo cilvēce, bet vienkarši apsēdīsies blakus un ielies tēju – tad jāsaka, ka tev ir ļoti paveicies. Nopietni. Novērtē to no sirds. Daudziem cilvēkiem tā nav.
Ja tava draudzene nemāk atbastīt, iemāci tai to. Katrā no mums mīt dabiskā velēšānos palīdzēt tuviniekiem. Kā jau minēts augstāk- būt klāt, nesniegt padomus, pieņemt tavu sāpi un ciešanas. Mīlošā klātesamība ir dziedinoša pati no sevis.
Gadījumā, kad satiecies ar kādu, un lietojat alkoholu, jāsaprot, ka atrodies vielas nevis drauga kompanijā. Cilvēki šādos gadījumos pilda vienkarši fona funkciju, līdzīgi ka ieslēgts televizors. Katrs šādā tikšanās reizē ir pats ar sevi- skan ne parāk pārliecinoši…
Mūsu tuvinieku resursi nav bezgalīgi. Kad no dvēseles dziļumiem ceļas tumsa un vienīgais, ko spējam, ir šņākt uz apkārtējiem un gulēt ar seju pret sienu, pati iedarbīgākā metode – aiziet pie psihoterapeita. Šis speciāli apmācītais cilvēks spēs izturēt gan tevi, gan tavu tumsu. Viņš tiešām spēj to pārdzīvot. Viņš būs ar tevi , kamēr tu neizpeldēsi no tumšiem ūdeņiem – tīros un Dieva gaismā. Vienkarši tik tiešām, katram no mums dzīvē ir tie brīži, kad ir nepieciešams speciālista atbalsts.
Mūsdienu pasaulē ir tik daudz dažādu interneta kursu, forumu, grupu cilvēkiem ar līdzīgām interesēm un dzīves situācijām. Sameklē tos, gadījumā, ja tev ir vajadzīgs atbalsts.
Grūtais dzīves periods bieži vien kalpo par labu atsperes punktu, lai aizdomātos par to, kā tu dzīvo, kur esi un kas esi. Ciešanas – tā ir daļa no dzīves, kas palīdz iekšējai izaugsmei. Tās dod spēcīgu impulsu, lai saprastu, kāpēc tā ir noticies, ko darīt, lai tas vairs neatkārtotos. Šis atbilžu meklēšanas posms dod iespēju paplašināt savu ieradumu un dzīvesveida robežas un vērst izbrīvēto enerģiju sevis un pasaules izzināšanai.
Lieliski, ja māki izlikt savus pārdzīvojumus uz papīra, auduma, izdejot tos vai izpaust caur mūziku! Tādā gadījumā esi atradis ārpusē tvertni, kurā izlikt to, kas vārās iekšā. Turklāt no tavās ciešanās spēsi radīt ko vairāk.
Ja zīmuļi un krāsas nepatīk un tikai rada asociācijas ar bērnudarzu, tad ņem parastu pildspalvu un savā blociņā uzzīmē kaut vai shematiski, ko pašlaik jūti. Brīnumaini, bet tas palīdz!
Apraksti un uzraksti, kas notiek ar tevi. Vai tā būs vēstule pašai sev vai arī kādam citam, lai tā ir vēstule, kas nekad netiks nosūtīta, tam nav nozīmes. Papīrs spēj izturēt jebko. Raksti pilnīgi visu! Raksti, kamēr vari, raksti biežāk!
Nostājies un ar kustībām un savu ķermeni izstāstiet savu stāstu. Radi savu deju, pantomīmu, viena aktiera teātri. Ir bijuši gadījumi, kad deja palīdzējusi pārvarēt ļoti smagas slimības.
Atrodi interneta vietni ar dažādu fotogrāfu mākslas darbiem un to starpā meklē to bildi, kas ataino tavu tagadējo stāvokli. Izkārto bildes tādā secība, lai drūmākās fotogrāfijas pārtop visgaišākajās, mierpilnās bildēs, tādās kas sniedz iekšējo rāmumu un cerību.
Pastaigas mežā gar mūsejo burvīgo jūras krastu, lapu čaboņa, saruna ar Māti Dabu. Ej un apskauj koku, parunā ar jūriņu, sadzirdi vēja čukstus. Dziedi, kliedz, kusties aktīvi un – pats galvenais – ELPO! Pēc stundas vai divām skaidri sajūtisi, ka Daba ir spēcīgs dziednieks, kurš vienmēr ir blakām.
_______________
Bieži vien cilvēki paši izvēlās arī citus atbalsta veidus – bet par to, cik tie ir ekoloģiski – jālemj pašam. Galvenais atceries, ka visām šīm metodēm ir arī cita puse.
RELIĢIJA
Tik pat sen, cik pastāv cilvēce, tik pat sen pastāv cilvēka spēja meklēt atbalstu.
Veids, kā atbalstīt sevi krīzē – vērsties pie Dieva. Es pati esmu ticīgā un negribu dod iemeslu filozofijas debatēm. Gribu tikai dalīties ar acīmredzamajām novirzēm – šajā metodē pastāv viens bīstams aspekts: jā pārāk aizraujies ar formām un noteikumiem, ir varbūtība, ka pazaudēsi kontaktu ar reālo pasauli, sevi un cilvēkiem.
Ja tā tas ir, tad, lielākoties virzies pretejā virzienā, prom no reālas pašpalīdzības.
BĒRNI.
Kād dveselē ir skumji un tukši, tik ļoti gribas samīļoties ar pašu bērniem, ieielpot to smaržu, apskaut un nobērt pa asarai.
Tā gribās, lai bērns nāktu klāt un jautātu: “ Kas ir noticies, mamm? Vai tētis Tev ir nodarījis pāri?”
Citreiz gribas slēpties aiz bērna kā vairoga. Bet dažreiz gribas vienkarši pagulēt blakus, palasīt kopā bērnu grāmatas, pasildities bērnu balss skaņās, smieklos un siltumā.
Tu tiešām vari no bērna uztaisīt “sabiedroto”, “labāko draugu”, bet nākotnē arī “cerību, atbalstu un aizsardzību” vai “tuvo draudzeni”.
Tas viss ir iespējams. Bet šī ir tikai izmantošana. Bērnam nepiemīt spēja just līdzi pieaugušiem, viņš tikai var kļūt par vecāku ciešanu tvertni – salikt ciešanas iekšā un glabāt un sargāt tās sava bērnu dvēselē, sagremot tās viņš nav spējīgs. Tā viņā tiek noglabātas mātes dzīvnieciskās bailes, viņas šausmas, trauksmes, viņas naids, skumjas un vientulība.
Visās šajās sarežģītajās jūtās ir jādalas ar pieaugušiem, nevis janoslogo bērni. Pat tad, kad jūs neko nerunājat, bet tikai raudat blakus bērnam, šīs mazais Dieva radījums visu jūsu sāpi, ko vien var ņem nost, un iesūc sevī.
Ja tavi bērni ir izauguši, tas arī nav tik vienkarši, jo bērni vienmēr paliek bērni. Pat tad, kad tie ir metrs un astoņdesmit gari un ar četrdesmit trešo kājas izmēru. Ja lolo cerību balstotīties uz savu dēlu, nevis vīru, tad tev jāzina, ka tavam dēlam klājas visnotaļ grūti. Viņam tādā gadijumā jāstajas tēva vietā, lai aizvietotu vīrieša lomu tavā dzīvē. Būtu lieki teikt, ka šī nav viņa vieta, viņam pašam ir sava dzīve, viņam būs vai ir sava sieviete un viņam jāveido attiecības ar viņu, nevis ar savu māti.
UZĒST UN AIZPILDĪT SEVI AR MANTĀM.
Lai aizpildītu caurumu dvēselē var sākt krāmet tajā skaistas mantas – somiņas, rotas, drēbes. Var padarīt dzīvi saldāku ar našķiem un mierināt sevi ar edienu.
Tu pati zini! Rezultāts ir tikai islaicīgs. Tam seko vilšanās.
NOSKALOT SAVAS SĀPES
Šādas metodes cena – alkoholisms. Kamēr tev liekas, ka tu visu kontrolē, biežumu un dozu, tu esi iluzijā par to, ka kontrolē alkoholismu, nevis pretēji. Alkoholisms ir tas atkarības veids, kas iznīcina personību. Līdzīgā veidā kā smēķēšana un pārēšanās tas ietekmē ne tikai fizioloģiju, bet arī cilvēka personību. Alkohola ietekmē personība mainās un degradējas. Cilvēks paliek mazāk īsts. Trešajā stadijā cilvēka personību vairs nav iespējams mainīt.
NOPIETNA SLĪMĪBA
Ļoti iedarbīga metode. Jebkuras ikdienas problēmas atkāpjas nāvejošas slīmības priekšā. Ja izdodas glābties, rodas izteiktas pārdomas par dzīves jēgu un dzīve tiek novērtēta pa īstam! Daži, tikai satiekoties ar nāvi, ļauj beidzot sev dzīvot pilnasinīgi. Nav nekā, kas tik ļoti atsvaidzinātu skatījumu, ka nāves elpa tuvumā.
Un mīnusi ir šādi: ne vienmēr izdodas izkulties. Kad nākas šķirties no cerībām par skaistu dzīvi, tā var izbeigties tūlīt pat. Tad to, ko esi paveikusi, esi paveikusi.
ATRAST DRAUDZENI, KURAI IR VĒL GRUTĀK
Viss tiek iepazīts salīdzinājumā. Tava dzīve vairs nešķiet tāda elle, ja to salīdzina, piemēram, ar to, ko pārdzīvo draudzene, kas dzīvo bezcerīgā trūkumā ar alkoholiķi vīru.
Bet problēma ir tāda, ka savā redzes lokā ir jābūt tikai tāda tipa draudzenēm, citādi, satiekot kādu, kurai ir laimīga ģimene, veiksme un sakārtotība, var iekrist depresijā.
ATRAST KĀDU, KURU GLĀBT
Grūti līdzēt tam, kuram ir lauzta kāja, ja pašam kāja ir lauzta. Sākumā ir jāizdziedina sava trauma, un tad, ja ir palikusi velēšanās, var palīdzēt citiem. Pretējā gadījumā tu tikai kompensēsi pašas sāpi uz cita cilvēka rēķina. Ne pie kā laba šīs scenārijs neizklausās.
Tik tiešām, šī pasaule ir pilna ar būtnēm, kas cieš. Uz visu fona jebkuras problēmas ir nieks. Var celt savu pašvērtību un novērsties no paša problēmām, glābjot citus. Bet mīnuss ir acīmredzams – kamēr skraidi, risinot apkārtējo problemas, pašas problēmas nekur neizpaliek. Un kādu dienu, arī pēc daudziem gadiem, atklāsi, ka esi tur pat un ar to pašu, no kā mēģināji aizmukt.
NOSLOGOT SEVI.
Maksimāli sevi noslogot ar “kautko”. Protams, ja šīm “kaut kam” pietiek spēka.
Darbs, sports, ģimenes un bērnu problēmu kārtošana, diennakts aizņemtība, 24/7. Pats galvenais – neapstāties ne pat uz sekundi. Lai nedod Dievs, nesastapt to, no kā mēģini slēpties. Rezultātā – tas pats kas augstāk minētajā punktā, kā arī stipri sabojāta veselība.
***
Visas šīs metodes cilvēki ir izvēlējušies jau gadsimtiem ilgi, diez vai esmu atklājusi jums ko jaunu un noteikti atpazināt arī savas miļākās metodes. Bet, iespējams, jūsu izvēle biežāk kritīs un tām, kas ir ekoloģiskākas un veselīgākas.
Kad musū dzīvē paradas kautkas tik smags kā tuvinieku nāve, vai arī kas nepatīkams un ikdienišķs – niķīgs garastāvoklis pirms mēnešreizēm vai arī nepatikšanas darbā, visslielakā problēma šajos brīžos ir tas, ka mēs, pielietojot jebkuras pieejamas metodes, mēģinām aizmukt no tā – iedzert tableti, aizmirsties, aizvērt acis, lai tikai tas ātrāk beigtos…bet patiesībā, šādā veidā mēs tikai mūkam tālāk no sevis, no patiesās sevis, no tās, kura pārdzīvo, dzīvo un sajūt. Mēs aizvedam sevi uz sapinķeretām prāta konstrukcijām un vairs nespējam sadzirdēt savu sirdi.
Brīžos, kad pilnībā pieņem sevi dzīves pārbaudījumos, mācies atbalstīt sevi, uzņemies atbildību par savu dzīvi, tu atver brīnumaino sevis izzināšanas avotu, kurš norāda uz tavu vitalitāti, tavu īsto dabu, kas pulsē tavas dzīves ritmā.
- Stress darbā
- Ģimenes konflikti
- Veselības problēmas
- Tuva cilvēka zaudēšana
- Šķiršanās
- Pusmūža krīze
Savukārt, mums, sievietēm saistībā ar mūsu dabu un fizioloģiju slikti ir vismaz reizi mēnesī, bet dažām no mums pat dažas reizes dienā. Tāds kā hormonālais kokteilis. Ir tik svarīgi atcerēties par savu dabu, brīžos kad apzinies, ka jūties ne visai labi.
Slikti var būt dažādi: kaut kas derdz, sanikno, skumdina, kad viss apkartējais ir pret tevi, vai arī ir izmisīgi vientuļi, kad gribās saķert kāda roku, un lai tā roka tevi sasilda, samīļo, pažēlo un iedod cerību. Citreiz ir tik tāda tukšuma sajūta, ka vari tikai tupēt gultā, pagriežoties ar seju pret sienu, ietīties segā un vērties tukšumā. Citreiz liekas, ka no šī visa nav izejas. Un tomēr eksistē pārbaudītas metodes, ko cilvēki izmanto kā pašpalīdzību.
- TUVINIEKI
“Sadzirdi mani un ļauj man dalīties ar savu sāpi”
Tuvie cilvēki ir visstiprākais atbalsts.
Vai tev ir tuvs draugs vai tuva draudzene, ar kuru tu vari satikties un parunāt, neizdzerot necik vīna vai šampanieša, un pēc tikšanas justies silti, viegli un pārpilni dvēselē? – Ja tava atbilde ir “jā” un tev ir tas, kurš spēj būt par atbastu grūtā brīdī, tas, ar kuru var atklāti parunāties, kurš nenosodīs, nesniegs liekus padomus un nesāks minēt piemērus par to, kā izdzīvo cilvēce, bet vienkarši apsēdīsies blakus un ielies tēju – tad jāsaka, ka tev ir ļoti paveicies. Nopietni. Novērtē to no sirds. Daudziem cilvēkiem tā nav.
Ja tava draudzene nemāk atbastīt, iemāci tai to. Katrā no mums mīt dabiskā velēšānos palīdzēt tuviniekiem. Kā jau minēts augstāk- būt klāt, nesniegt padomus, pieņemt tavu sāpi un ciešanas. Mīlošā klātesamība ir dziedinoša pati no sevis.
Gadījumā, kad satiecies ar kādu, un lietojat alkoholu, jāsaprot, ka atrodies vielas nevis drauga kompanijā. Cilvēki šādos gadījumos pilda vienkarši fona funkciju, līdzīgi ka ieslēgts televizors. Katrs šādā tikšanās reizē ir pats ar sevi- skan ne parāk pārliecinoši…
- PROFESIONĀLAIS ATBALSTS
Mūsu tuvinieku resursi nav bezgalīgi. Kad no dvēseles dziļumiem ceļas tumsa un vienīgais, ko spējam, ir šņākt uz apkārtējiem un gulēt ar seju pret sienu, pati iedarbīgākā metode – aiziet pie psihoterapeita. Šis speciāli apmācītais cilvēks spēs izturēt gan tevi, gan tavu tumsu. Viņš tiešām spēj to pārdzīvot. Viņš būs ar tevi , kamēr tu neizpeldēsi no tumšiem ūdeņiem – tīros un Dieva gaismā. Vienkarši tik tiešām, katram no mums dzīvē ir tie brīži, kad ir nepieciešams speciālista atbalsts.
- PASAULES TĪMEKLIS
Mūsdienu pasaulē ir tik daudz dažādu interneta kursu, forumu, grupu cilvēkiem ar līdzīgām interesēm un dzīves situācijām. Sameklē tos, gadījumā, ja tev ir vajadzīgs atbalsts.
- DAŽĀDU NOVIRZIENU GRUPAS UN PAŠIZAUGSMES KURSI
Grūtais dzīves periods bieži vien kalpo par labu atsperes punktu, lai aizdomātos par to, kā tu dzīvo, kur esi un kas esi. Ciešanas – tā ir daļa no dzīves, kas palīdz iekšējai izaugsmei. Tās dod spēcīgu impulsu, lai saprastu, kāpēc tā ir noticies, ko darīt, lai tas vairs neatkārtotos. Šis atbilžu meklēšanas posms dod iespēju paplašināt savu ieradumu un dzīvesveida robežas un vērst izbrīvēto enerģiju sevis un pasaules izzināšanai.
- RADOŠUMS
Lieliski, ja māki izlikt savus pārdzīvojumus uz papīra, auduma, izdejot tos vai izpaust caur mūziku! Tādā gadījumā esi atradis ārpusē tvertni, kurā izlikt to, kas vārās iekšā. Turklāt no tavās ciešanās spēsi radīt ko vairāk.
Ja zīmuļi un krāsas nepatīk un tikai rada asociācijas ar bērnudarzu, tad ņem parastu pildspalvu un savā blociņā uzzīmē kaut vai shematiski, ko pašlaik jūti. Brīnumaini, bet tas palīdz!
Apraksti un uzraksti, kas notiek ar tevi. Vai tā būs vēstule pašai sev vai arī kādam citam, lai tā ir vēstule, kas nekad netiks nosūtīta, tam nav nozīmes. Papīrs spēj izturēt jebko. Raksti pilnīgi visu! Raksti, kamēr vari, raksti biežāk!
Nostājies un ar kustībām un savu ķermeni izstāstiet savu stāstu. Radi savu deju, pantomīmu, viena aktiera teātri. Ir bijuši gadījumi, kad deja palīdzējusi pārvarēt ļoti smagas slimības.
Atrodi interneta vietni ar dažādu fotogrāfu mākslas darbiem un to starpā meklē to bildi, kas ataino tavu tagadējo stāvokli. Izkārto bildes tādā secība, lai drūmākās fotogrāfijas pārtop visgaišākajās, mierpilnās bildēs, tādās kas sniedz iekšējo rāmumu un cerību.
- DABA
Pastaigas mežā gar mūsejo burvīgo jūras krastu, lapu čaboņa, saruna ar Māti Dabu. Ej un apskauj koku, parunā ar jūriņu, sadzirdi vēja čukstus. Dziedi, kliedz, kusties aktīvi un – pats galvenais – ELPO! Pēc stundas vai divām skaidri sajūtisi, ka Daba ir spēcīgs dziednieks, kurš vienmēr ir blakām.
_______________
Bieži vien cilvēki paši izvēlās arī citus atbalsta veidus – bet par to, cik tie ir ekoloģiski – jālemj pašam. Galvenais atceries, ka visām šīm metodēm ir arī cita puse.
RELIĢIJA
Tik pat sen, cik pastāv cilvēce, tik pat sen pastāv cilvēka spēja meklēt atbalstu.
Veids, kā atbalstīt sevi krīzē – vērsties pie Dieva. Es pati esmu ticīgā un negribu dod iemeslu filozofijas debatēm. Gribu tikai dalīties ar acīmredzamajām novirzēm – šajā metodē pastāv viens bīstams aspekts: jā pārāk aizraujies ar formām un noteikumiem, ir varbūtība, ka pazaudēsi kontaktu ar reālo pasauli, sevi un cilvēkiem.
Ja tā tas ir, tad, lielākoties virzies pretejā virzienā, prom no reālas pašpalīdzības.
BĒRNI.
Kād dveselē ir skumji un tukši, tik ļoti gribas samīļoties ar pašu bērniem, ieielpot to smaržu, apskaut un nobērt pa asarai.
Tā gribās, lai bērns nāktu klāt un jautātu: “ Kas ir noticies, mamm? Vai tētis Tev ir nodarījis pāri?”
Citreiz gribas slēpties aiz bērna kā vairoga. Bet dažreiz gribas vienkarši pagulēt blakus, palasīt kopā bērnu grāmatas, pasildities bērnu balss skaņās, smieklos un siltumā.
Tu tiešām vari no bērna uztaisīt “sabiedroto”, “labāko draugu”, bet nākotnē arī “cerību, atbalstu un aizsardzību” vai “tuvo draudzeni”.
Tas viss ir iespējams. Bet šī ir tikai izmantošana. Bērnam nepiemīt spēja just līdzi pieaugušiem, viņš tikai var kļūt par vecāku ciešanu tvertni – salikt ciešanas iekšā un glabāt un sargāt tās sava bērnu dvēselē, sagremot tās viņš nav spējīgs. Tā viņā tiek noglabātas mātes dzīvnieciskās bailes, viņas šausmas, trauksmes, viņas naids, skumjas un vientulība.
Visās šajās sarežģītajās jūtās ir jādalas ar pieaugušiem, nevis janoslogo bērni. Pat tad, kad jūs neko nerunājat, bet tikai raudat blakus bērnam, šīs mazais Dieva radījums visu jūsu sāpi, ko vien var ņem nost, un iesūc sevī.
Ja tavi bērni ir izauguši, tas arī nav tik vienkarši, jo bērni vienmēr paliek bērni. Pat tad, kad tie ir metrs un astoņdesmit gari un ar četrdesmit trešo kājas izmēru. Ja lolo cerību balstotīties uz savu dēlu, nevis vīru, tad tev jāzina, ka tavam dēlam klājas visnotaļ grūti. Viņam tādā gadijumā jāstajas tēva vietā, lai aizvietotu vīrieša lomu tavā dzīvē. Būtu lieki teikt, ka šī nav viņa vieta, viņam pašam ir sava dzīve, viņam būs vai ir sava sieviete un viņam jāveido attiecības ar viņu, nevis ar savu māti.
UZĒST UN AIZPILDĪT SEVI AR MANTĀM.
Lai aizpildītu caurumu dvēselē var sākt krāmet tajā skaistas mantas – somiņas, rotas, drēbes. Var padarīt dzīvi saldāku ar našķiem un mierināt sevi ar edienu.
Tu pati zini! Rezultāts ir tikai islaicīgs. Tam seko vilšanās.
NOSKALOT SAVAS SĀPES
Šādas metodes cena – alkoholisms. Kamēr tev liekas, ka tu visu kontrolē, biežumu un dozu, tu esi iluzijā par to, ka kontrolē alkoholismu, nevis pretēji. Alkoholisms ir tas atkarības veids, kas iznīcina personību. Līdzīgā veidā kā smēķēšana un pārēšanās tas ietekmē ne tikai fizioloģiju, bet arī cilvēka personību. Alkohola ietekmē personība mainās un degradējas. Cilvēks paliek mazāk īsts. Trešajā stadijā cilvēka personību vairs nav iespējams mainīt.
NOPIETNA SLĪMĪBA
Ļoti iedarbīga metode. Jebkuras ikdienas problēmas atkāpjas nāvejošas slīmības priekšā. Ja izdodas glābties, rodas izteiktas pārdomas par dzīves jēgu un dzīve tiek novērtēta pa īstam! Daži, tikai satiekoties ar nāvi, ļauj beidzot sev dzīvot pilnasinīgi. Nav nekā, kas tik ļoti atsvaidzinātu skatījumu, ka nāves elpa tuvumā.
Un mīnusi ir šādi: ne vienmēr izdodas izkulties. Kad nākas šķirties no cerībām par skaistu dzīvi, tā var izbeigties tūlīt pat. Tad to, ko esi paveikusi, esi paveikusi.
ATRAST DRAUDZENI, KURAI IR VĒL GRUTĀK
Viss tiek iepazīts salīdzinājumā. Tava dzīve vairs nešķiet tāda elle, ja to salīdzina, piemēram, ar to, ko pārdzīvo draudzene, kas dzīvo bezcerīgā trūkumā ar alkoholiķi vīru.
Bet problēma ir tāda, ka savā redzes lokā ir jābūt tikai tāda tipa draudzenēm, citādi, satiekot kādu, kurai ir laimīga ģimene, veiksme un sakārtotība, var iekrist depresijā.
ATRAST KĀDU, KURU GLĀBT
Grūti līdzēt tam, kuram ir lauzta kāja, ja pašam kāja ir lauzta. Sākumā ir jāizdziedina sava trauma, un tad, ja ir palikusi velēšanās, var palīdzēt citiem. Pretējā gadījumā tu tikai kompensēsi pašas sāpi uz cita cilvēka rēķina. Ne pie kā laba šīs scenārijs neizklausās.
Tik tiešām, šī pasaule ir pilna ar būtnēm, kas cieš. Uz visu fona jebkuras problēmas ir nieks. Var celt savu pašvērtību un novērsties no paša problēmām, glābjot citus. Bet mīnuss ir acīmredzams – kamēr skraidi, risinot apkārtējo problemas, pašas problēmas nekur neizpaliek. Un kādu dienu, arī pēc daudziem gadiem, atklāsi, ka esi tur pat un ar to pašu, no kā mēģināji aizmukt.
NOSLOGOT SEVI.
Maksimāli sevi noslogot ar “kautko”. Protams, ja šīm “kaut kam” pietiek spēka.
Darbs, sports, ģimenes un bērnu problēmu kārtošana, diennakts aizņemtība, 24/7. Pats galvenais – neapstāties ne pat uz sekundi. Lai nedod Dievs, nesastapt to, no kā mēģini slēpties. Rezultātā – tas pats kas augstāk minētajā punktā, kā arī stipri sabojāta veselība.
***
Visas šīs metodes cilvēki ir izvēlējušies jau gadsimtiem ilgi, diez vai esmu atklājusi jums ko jaunu un noteikti atpazināt arī savas miļākās metodes. Bet, iespējams, jūsu izvēle biežāk kritīs un tām, kas ir ekoloģiskākas un veselīgākas.
Kad musū dzīvē paradas kautkas tik smags kā tuvinieku nāve, vai arī kas nepatīkams un ikdienišķs – niķīgs garastāvoklis pirms mēnešreizēm vai arī nepatikšanas darbā, visslielakā problēma šajos brīžos ir tas, ka mēs, pielietojot jebkuras pieejamas metodes, mēģinām aizmukt no tā – iedzert tableti, aizmirsties, aizvērt acis, lai tikai tas ātrāk beigtos…bet patiesībā, šādā veidā mēs tikai mūkam tālāk no sevis, no patiesās sevis, no tās, kura pārdzīvo, dzīvo un sajūt. Mēs aizvedam sevi uz sapinķeretām prāta konstrukcijām un vairs nespējam sadzirdēt savu sirdi.
Brīžos, kad pilnībā pieņem sevi dzīves pārbaudījumos, mācies atbalstīt sevi, uzņemies atbildību par savu dzīvi, tu atver brīnumaino sevis izzināšanas avotu, kurš norāda uz tavu vitalitāti, tavu īsto dabu, kas pulsē tavas dzīves ritmā.