Interese par garīgo ceļu radās dziļu, personīgu pārdzīvojumu rezultātā, kad pašas dvēseles pieredze atvēra durvis uz citu dimensiju.
Tikai un vienigi es pati varēju izvēlēties doties uz priekšu, vai krist atpakaļ! Es izvēlējos doties uz priekšu!
Tad sākās mans apzinātais ceļs – ar Tibetas dzīvo un mirušo grāmatu! Nopietns starts – vai ne?!
Kad skolnieks ir gatavs – parādās skolotājs. No šī brīža es vienkārši eju savu ceļu un satieku daudz un dažādus skolotājus no kuriem es paņemu man vajadzīgo un tad ar dziļu pateicību dodos tālāk.
Ezoterika un mistika mani ir interesejušas jau krietni agrāk. 2006.gadā es pieversos budismam. Pateicoties burvīgam pasniedzējam Jurim Panteļejevam, es ar milzu interesi studēju klasiskā budisma pamatus, bet ar laiku sajutu, ka šis ceļš ir interesants, bet priekš vīriesiem :)!
Es turpināju meklēt, jo radās vel vairak jautajumu, un tad parādijas Yoga. Sāku pievērsties Vēdiskajām mācībām, ejot uz lekcijām pie Shivas, apgūstot Raja yoga, Nimitta shastra, numeroloģiju un astroloģiju, lai izprastu planētu ietekmi uz cilvēku dzīvi, ajūrvēdu, un daudz ko citu līdz parādijās atbildes uz maniem jautājumiem. Sāku saprast sevi, cilvēkus un notikumus apkārt, un galvenais – es iemācijos nedzīvot ilūzijā!
Atrodoties savā pirmajā ceļojumā Indijā, es satiku sievieti ( !) Guru, kura man iedeva stipru impulsu sākt interesēties par sieviešu sakrālajām praksēm, jo kaut kur dziļi sirdī es jutu, ka tādas eksistē!
Atvērās jaunas durvis – misticisms, šamanisms, tantra!
Soli pa solim es devos iekšā šajā dimensijā un sāku satikt brīnišķīgas pasniedzējas no visas pasaules!
Mana dvēsele gavilēja, jo caur dažādām Daoisma un Ošo meditācijām, kurās izmanto deju kustības, pamazām sāku atgriezties mājās pie savas īstās būtības.
Izpratne par vārdu “meditācija” mainījās un sāka dzimt ideja par deju kā meditāciju sievietēm, jo sievietes būtība ir plūstoši kustīga – tātad sieviete tieši caur kustību var nonākt izmainītā apziņas stāvoklī, lai izdejotu savu prieku, bēdas, skumjas, vai sakrājušās emocijas un vienlaicīgi balansētos un nonāktu mierīgā prāta stāvoklī.
Dzima ideja, kuras pamatā ir daudz un dažādas personīgi apgūtas sieviešu prakses, strukturizētas vienā sistēmā pēc manas sajūtas, lai deja kļūtu par dziedniecisku rituālu un meditāciju vienlaicīgi. Es neizgudroju ko jaunu – es atcerējos sen aizmirsto veco!
Tikai un vienīgi caur pieredzi mēs varam iegūt sapratni un savu mazo, personīgo apskaidrību.
Ko sakrālā deja- meditācija sniedz sievietēm?
Daudzas reliģijas, vai garīgās prakses sludina ignorēt savu ķermeni, bet kā var ignorēt templi Dvēselei!?
Caur šo deju sievietes sāk atvērties jutekliskumam, mācās iemīlēt sevi un savu ķermeni, sāk apzināti izprast un baudīt katru savu kustību, sajust un iepazīt enerģijas plūsmu. Ar elpošanas tehnikām un noteiktām kustībām līdzsvaro hormonālo sistēmu, uzlabo pašsajūtu un dzēš vecās programmas ķermenī. Deja paver durvis uz citu dimensiju, bet cik dziļi sieviete tai ļausies, būs atkarīgs tika no Viņas pašas un drosmes nomest pierastās maskas.
Izdejojot apļus, spirāles, viļņus noteiktā secībā, mēs iekustinām savus enerģētiskos centrus ( čakras), pamodinām savu guļošo enerģiju, kura izejot cauri katrai čakrai, uzsāk baudpilnu deju ķermenī. Kad pamodusies enerģija atver durvis uz citu dimensiju, sākas meditācija.
Sakrālā deja kļūst par meditaciju brīdi, kad sieviete atmet vecās dogmas, sāpes, bailes, uzspiestās programmas un kļūst atvērta ceļam pie sevis.
Kā skaista, lunkana, pilna Visuma vieduma un pulsācijas čūska, sieviete kļūst gatava baudīt dzīvi!
Atļaujiet savam fiziskajam ķermenim pamosties, jo tikai tad jūsos sāks ieplūst Dievišķā enerģija, un jūs kā bite tieksieties pēc nektāra vēl un vēl!
